Darba jubileja – 50 gadi
“50 gadi ļoti ātri pagājuši. Droši vien tāpēc, ka profesijas izvēle īstā, patīk darboties, nevar tā mierīgi nosēdēt, protams, arī tas, ka varu būt cilvēkos,” stāsta Mārtiņš Veliņš, SIA “VTU Valmiera” elektromontieris, kurš 14.maijā atzīmē 50 gadu darba jubileju.
1970.gadu sākumā, kad Mārtiņš uzsāka darba gaitas (tolaik Valmieras ATU-17), tas no maza autotransporta uzņēmuma pārtapa par valsts mērogā ievērojamu. Tika veidota ne tikai plaša transporta bāze, bet būvētas arī saimnieciskās un administrācijas ēkas – cehi, dažādas remontdarbnīcas, katlumāja, sakārtota ūdensapgādes sistēma, pamati likti administrācijas ēkai. Mainījās un modernāka kļuva tehnika – RAFus aizstāja LAZi, parādījās Ikarusi, kuriem uzņēmuma vārti bija par šauriem, darbnīcu jumti par zemiem, stāvvietas par īsām. Tam bija nepieciešamas jaunas telpas, esošo pielāgošana.
“Var teikt, ka Mārtiņš ir pieredzējis, kā tapis un audzis uzņēmums. Viņa acu priekšā un ar viņa līdzdalību būvētas un pielāgotas daudzas uzņēmuma ēkas un telpas, ko mums pat grūti iztēloties, kā izskatījās, kad to te nebija. Gan tolaik, gan mūsdienās elektromontierim, elektroiekārtu uzturētājam ir jābūt ar plašām zināšanām, ir jābūt izpratnei par dažādām kopsakarībām, apķērībai, es pat teiktu, ka nestandarta domāšanai. Mārtiņam tas piemīt. Kā pieredzes bagāts meistars viņš spēj atrast risinājumu arī tādām situācijām, par kurām nevar izlasīt mācību grāmatās,” stāsta Laimonis Skromulis, SIA “VTU Valmiera” Saimnieciskās daļas vadītājs.
Interesanti, ka arī Mārtiņa brālis Jānis Veliņš, šobrīd esot pelnītā atpūtā, bija ilggadējs uzņēmuma darbinieks. “Strādāju Rīgā, sieva – “Valmieras stikla šķiedrā”. Tā nu mēs katrs savā pilsētā, savās kopmītnēs. Kad radās darba iespējas Valmierā, protams, pārcēlos. Brālis jau te strādāja. Tā nu ir sanācis, ka darba jubilejas gads sakrīt ar bērna dzimšanas dienu – viņš 50 gadus svinēs septembrī. Man ir meita un divi dēli. Arī dēliem tehniskās un saimnieciskās lietas nav svešas, šķiet, ka tā ir, ka reti nākas kādu meistaru mājās saukt, paši ar visu tiekam galā,” stāsta Mārtiņš. “Agrāk bija jābūt radošākam, jo nebija iespējas, piemēram, piemeklēt katram gadījumam atbilstošāko instrumentu, pašam bija jāizdomā, kā tikt galā. Arī darba uzdevumi ir gana plaši. Garlaicīgi nekad nav. Nav bijusi arī doma par citu profesiju, ir prieks būt cilvēkos un prieks strādāt.”
